10 iemesli neatlikt zobārsta vizīti
Piesakies konsultācijai
Retā veselības problēma izzūd pati no sevis, un sarežģījumi mutes dobumā noteikti nav starp tām. Izvairoties no zobu speciālista apmeklējuma un problēmas risināšanas, tā, visticamāk, ar laiku samilzīs un sagādās Tev aizvien lielākas raizes. Vai šodienas bezrūpība ir nākotnes pārdzīvojumu un izdevumu vērta?
Kopā ar Dr. Rihardu Lāci (Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts) atklāsim Tev svarīgākos iemeslus nevilcināties ar zobārsta un zobu higiēnista apmeklējumu un laikus parūpēties par sava mutes dobuma veselību un estētiku!
#1. Zobu sāpes
Dr. Rihards Lācis: “Liela daļa pacientu saņemas atnākt pie zobārsta vien tad, kad mutē jau kaut kas sāp un bieži vien problēma ir ielaista. Šajos gadījumos zobu iespējams atjaunot tikai ar zoba nerva izņemšanas jeb endodontijas procedūru, kam nākotnē seko protezēšana vai – sliktākajā gadījumā – zoba zaudēšana. Jo mazāks zoba defekts un liespējami ātrāk atklāta problēma, jo lētāka ir ārstēšana. Atliekot problēmu līdz sāpju brīdim, zoba atjaunošanas iespējas krietni samazinās.”
#2. Zobu jutīgums
Kam gan nepatīk aukstākā laikā sildīties ar karstu kafiju vai tēju, bet siltākā – atvēsināties ar aukstu saldējumu vai ledainu atspirdzinošu dzērienu?! Ja šādos brīžos novēro zobu jutīgumu, iespējams, pienācis laiks doties pie zobārsta uz konsultāciju. Paaugstinātai zobu jutībai var būt dažādi iemesli, tomēr visbiežāk pie vainas ir bojāta zobu emalja, kas rada dentīna (zoba slānis zem emaljas) atsegšanos, vai smaganu recesija – smaganu atkāpšanās, kuras rezultātā tiek atsegta zoba sakne. Zobu emaljas eroziju un bojāšanos veicina skābi saturošu produktu, piemēram, augļu un ogu, un dzērienu lietošana uzturā.
Gana bieži zobu jutīgumu rada arī bruksisms – stingra zobu sakošana un griešana, kas notiek neapzināti, visbiežāk miegā, un noved pie zobu emaljas slāņa nodilšanas. Bruksisma cēlonis aizvien nav 100 % skaidrs, tomēr stresu un saspringtu dzīvesveidu tam min kā galvenos iemeslus.
Vairāk par zobu griešanu uzzināsi TE un TE!
#3. Nolūzis vai zaudēts zobs
Kamēr runa nav par priekšzobiem, cilvēki bieži vien nesteidzas pie zobārsta atjaunot nolauztus vai zaudētus zobus, domājot – ja nekrīt acīs, tad tā nav problēma. Diemžēl, neatjaunojot nolūzušu zobu, lūzuma vietā ir lielāka iespēja izveidoties kariesam, bet zoba asā šķautne var traumēt mutes gļotādu un mēli. Savukārt izkrituša vai izrauta zoba vietā samazinās smaganu un kaulaudu apjoms un notiek blakus esošo zobu migrācija, turklāt bieži arī pretējā žoklī kontaktējošie zobi “izvelkas” uz tukšo vietu, mainot sakodienu un apgrūtinot un sadārdzinot zoba atjaunošanas iespēju nākotnē. Zaudēto sānu zobu dēļ slodzei vairāk tiek pakļauti priekšzobi, palielinot tiem komplikāciju risku.
Zobi lūst ne vien traumu rezultātā vai maltītes laikā uzkožot ko cietu, bet arī nepareiza sakodiena vai blakuszobu trūkuma izraisītu slodzes izmaiņu dēļ. Biežākais iemesls ir pārāk lielas plombes zobos, īpaši nedzīvos. Ja nolūzis tikai viens zoba stūris, to vairumā gadījumu iespējams atjaunot ar plombi. Ja zoba defekts ir lielāks – veselie zoba audi ir palikuši 50 % vai mazākā apmērā –, to vēlams novērst ar protezēšanas palīdzību (onlejas, kronīši, venīri u. c.), jo parasta plombe neturēs tik lielu košanas slodzi un zobs tiks pakļauts lielākam lūzumam nākotnē. Ja nācies zaudēt vienu vai pat vairākus dabīgos zobus, labākais un mūsdienīgākais risinājums ir zoba implants – dabīgās zobu saknes aizstājējs, uz kura tiek balstīts mākslīgā zoba kronis.
Zobārstniecības profesionāļi spēj piedāvāt risinājumu jebkurai Tavai problēmai – dodies uz konsultāciju un noskaidro sev visvairāk piemēroto!
#4. Sausa mute
Sausuma sajūtu mutē var radīt daudzi faktori, piemēram, satraukuma pilna uzstāšanās plašas auditorijas priekšā vai vienkārši ilga runāšana, sāļu un pikantu ēdienu uzņemšana, organisma atūdeņošanās, slimojot ar vēdera vīrusu, kā arī svīšana karstā laikā, uzņemot maz šķidruma. Ja šī sajūta saglabājas ilgstoši, lai gan šķidruma ir gana, vaina meklējama citur! Sausa mute var parādīties arī smēķējot, lietojot dažādus medikamentus, sirgstot ar cukura diabētu, vairogdziedzera darbības traucējumiem vai nieru problēmām un ne tikai.
Mutes sausumu nav ieteicams atstāt bez ievērības, jo, trūkstot siekalām, mutes dobums netiek pietiekami aizsargāts un mitrināts, uz zobiem vieglāk veidojas aplikums un pieaug kariesa, dažādu sēnīšu un smaganu iekaisuma rašanās iespēja. Siekalas ir mutes dobuma dabīgais aizsargmehānisms, kas ne tikai palīdz stabilizēt pH mutes dobumā un nodrošina remineralizācijas funkciju zobiem, bet arī palīdz gremošanas un runas veidošanas funkcijās.
Zobārsta apmeklējums Tev palīdzēs noskaidrot, vai sausuma sajūtu mutē rada izmaiņas mutes dobumā, piemēram, siekalu dziedzeru darbības traucējumi (iekaisums vai akmeņi), un saņemt ieteikumus to novēršanai un mitruma atjaunošanai.
#5. Ilgstoši slikta elpa
Kam gan nav nācies satraukties par sliktu elpu un tās radīto psiholoģisko diskomfortu! Sliktu elpu medicīnā dēvē par halitozi, un, lai gan tās iespējamie vaininieki mēdz būt dažādas iekšējo orgānu slimības, visbiežāk iemesls meklējams mutes dobumā (aplikums/zobakmens, vecas protēzes vai restaurācijas, smaganu problēmas). Mutes siltā un mitrā vide ir ideāla baktēriju attīstībai – to metabolisma rezultātā no aminoskābēm veidojas smakojošas gāzes, radot nepatīkamu aromātu.
Visvienkāršāk ir atrisināt tā saukto “rīta elpu”, kas rodas, jo naktī praktiski apstājas siekalu ražošana, ļaujot augt baktērijām, – iztīri zobus, un miers! Bet ko darīt, ja slikta elpa saglabājas ilgstoši, ne vien pazeminot dzīves kvalitāti, bet, iespējams, liecinot par nopietnākām problēmām? Nevilcināties un doties pie zobārsta uz konsultāciju, lai pēc iespējas ātrāk atrastu un novērstu sliktās elpas cēloni.
Lasi vairāk par to, kas izraisa sliktu elpu, un kā to novērst!
#6. Apsārtušas vai asiņojošas smaganas
Veselas smaganas ir rozā, tīras un cieši piekļaujas zobam – tās neasiņo, nav pietūkušas un stingri aptver zobu, neveidojot kabatas. Lai gan smaganu asiņošana bieži rodas, tīrot zobus pārāk intensīvi un ar cietu zobu birsti vai nēsājot nepareizi piegulošas protēzes, lielākoties tā liecina par smaganu audu iekaisumu vai slimībām, kam galvenais cēlonis ir slikta mutes dobuma higiēna (zobi netiek kvalitatīvi notīrīti un regulāri diegoti). Tieši tāpēc ir svarīgi ne tikai pareizi kopt savus zobus, bet arī vismaz divreiz gadā apmeklēt zobu higiēnistu, lai noņemtu uz zobiem sakrājušos aplikumu un zobakmeni.
Ja situācija mutē nonākusi līdz smaganu asiņošanai, laiks doties pie zobārsta periodontologa, lai noskaidrotu iemeslu un piemeklētu labāko risinājumu problēmas novēršanai.
Plašāk par smaganu asiņošanu izlasīsi ŠEIT!
#7. Grūtniecība
Grūtniecības laikā mutes dobuma un smaganu veselībai ir jāpievērš īpaša uzmanība. Viena no biežākajām problēmām, ar ko saskaras topošās māmiņas, ir asiņojošas, pietūkušas un jutīgas smaganas, kas var liecināt par grūtnieču gingivītu – smaganu iekaisumu. Tas īpaši raksturīgs grūtniecības sākumam un beigām jeb periodiem ar izteiktām hormonām svārstībām. Gingivīta rašanos veicina arī uztura paradumu maiņa (biežāk tiek lietoti saldumi) un zobu higiēnas pasliktināšanās, kad topošajai māmiņai toksikozes vai noguruma dēļ nav iespējams pietiekami rūpīgi notīrīt zobus. Ja ir izteikta nosliece uz zobu aplikuma krāšanos un zobakmens veidošanos, tie vēl vairāk pastiprinās iekaisuma procesa norisi, tāpēc zobu higiēnista apmeklējumu vajadzētu ieplānot biežāk nekā reizi pusgadā.
Grūtniecībā pieaug arī kariesa risks – tas saistīts ar jau minētajām uztura izmaiņām un toksikozi, kuras rezultātā mutes dobumā nokļuvušās kuņģa skābes var veicināt zobu bojāšanos.
Dr. Rihards Lācis:
“Galvenais ir laba higiēna, jo bērni zobus mammām neatņem, to dara slikta zobu kopšana.”
#8. Sarežģījumi ar mutē esošajām neizņemamajām/izņemamajām protēzēm vai implantiem, kā arī plombēm
Ja Tavā mutē ir izņemamas vai neizņemamas protēzes vai implanti, starp zobārsta vizītēm noteikti nepieciešams pievērst uzmanību tam, kāds ir tavu restaurāciju vispārējais stāvoklis. Nevilcinies doties pie ārsta, ja pamani kādu no šīm pazīmēm: pietūkumu vai apsārtumu ap restaurācijas vietu, grūtības sakošļāt ēdienu vai sāpes, sakožot zobus, kā arī restaurāciju vaļīgumu. Arī regulāra ēdiena sprūšana un asumi/negludumi plombēs ir signāli, kurus nevajadzētu ignorēt.
#9. Bieža ēdiena sprūšana starp zobiem
Dr. Rihards Lācis atklāj: “Pēc ēšanas regulāri jātīra zobu starpas, jo tajās mēdz uzkrāties ēdiena pārpalikumi, kas rodas no slikta kontaktpunkta zobam. Tā iemesls bieži ir plombu defekts/lūzums. Ēdiena pārpalikumu noārdīšanās blakusprodukti ir skābes, kas var veidot caurumus blakus esošajos zobos vai smaganu kabatas, radot diskomfortu un vēlāk arī sāpes.”
Ja zini, ka šim mutes dobuma higiēnas jautājumam nesanāk pievērsties tik bieži un kārtīgi, kā gribētos, nevilcinies ieplānot regulāras vizītes pie zobārsta un arī zobu higiēnista.
#10. Zobu krāsas izmaiņas
Laika gaitā dažādu pārtikas produktu, piemēram, kafijas, tējas, tanīniem bagātu augļu un vīna, kā arī tabakas vai noteiktu zāļu lietošanas iespaidā Tavi zobi var mainīt krāsu un vairs nebūt tik balti, kā gribētos, ietekmējot pašpārliecību un dzīves kvalitāti. To var novērst, veicot zobu balināšanu vai baltināšanu:
- zobu balināšana ir process, kad ar ķīmiskām vielām (visbiežāk ar ūdeņraža peroksīdu vai karbamīda peroksīdu) caur zoba virsējo slāni emalju, vielai nonākot zoba nākamajā slānī jeb pamatmasā dentīnā, tiek izšķīdināti dzīves laikā uzkrātie pigmenti, padarot zobu krāsu krietni gaišāku;
- zobu baltināšana ir zobu dabiskās krāsas atgūšana, noņemot uzkrāto pigmentu tikai no zobu virsējā slāņa – emaljas. To parasti veic ar speciālām zobu pastām, kuru sastāvā ir abrazīvas vielas (enzīmi);
- zobu internā balināšana. Kad zobs pēc kanālu ārstēšanas ir nedzīvs un kļūst tumšāks, to dažkārt iespējams padarīt gaišāku, ar speciālu balinātāju izbalinot no iekšpuses. Šo procedūru parasti veic endodontijas speciālisti.
To, kura metode būs atbilstošākā tieši Tev, ieteiks zobārsts vai zobu higiēnists, izvērtējot Tavu zobu krāsu, struktūru un veselības stāvokli.
Vairāk par sniegbalta smaida iegūšanu izlasīsi ŠEIT!
Sāpju vai vizuāli pamanāmu izmaiņu neesamība mutes dobumā neliecina, ka problēmu nav. Regulāras zobu pārbaudes ļauj zobārstniecības speciālistiem pārliecināties par Tavu zobu veselību, laikus identificēt un novērst iespējamās problēmas, pirms tām ir iespēja attīstīties.
Mūsu smaida eksperti ir Tavā rīcībā. Izvēlies savējo un piesakies uz konsultāciju jau šodien: www.smaidaeksperti.lv/eksperti!
Piesakies konsultācijai
