Kas Tev jāzina par asiņojošām smaganām
Piesakies konsultācijai
Nav noslēpums, ka labu mutes dobuma veselību nodrošina pienācīga higiēna, kas ietver rūpes ne tikai par zobiem, bet arī to balstaudu redzamo daļu – smaganām. Diemžēl smaganu kopšana nereti tiek pamesta novārtā, un, ilgstoši to ignorējot, smaganās var rasties iekaisums, veicinot nopietnākas slimības un pat agrīnu zobu zaudēšanu.
Liela daļa pacientu asiņojošas smaganas uzskata par normu, liekot rūpēs saraukt uzacis jebkuram zobārstam. Kā ar Tevi? Vai zināji, ka smaganu asiņošana ir viena no pirmajām pazīmēm, kas signalizē par iespējamām smaganu problēmām? Šajā rakstā, kas tapis sadarbībā ar periodontoloģi Unu Stāmeri (Stomatoloģijas institūta Implantoloģijas klīnika), Tu uzzināsi vairāk par smaganu asiņošanas cēloņiem, sekām un iespējamiem risinājumiem.
Īsumā par smaganu veselību
Laba smaganu veselība ir būtiska ne tikai zobu saglabāšanā un košļāšanas un runas funkciju nodrošināšanā, bet arī estētisku procedūru, piemēram, zobu balināšanas, protezēšanas vai implantācijas veikšanā. Veselas smaganas ir rozā, tīras un cieši piekļaujas zobam – tās neasiņo, nav pietūkušas un stingri aptver zobu, neveidojot kabatas.
Starp zobiem un smaganām ir neliels padziļinājums jeb smaganu rieva, kurā atrodas īpašs siekalām līdzīgs šķidrums, kas plūst ārā no šīs rievas. Tavs organisms to nepārtraukti veido, lai dabīgi uzturētu šo vietu tīru un veselu, un šajā procesā tam palīdz arī pareiza zobu tīrīšana ar zobu birsti un zobu diegu.
Smaganu asiņošana var būt nopietns signāls iespējamām smaganu problēmām, tāpēc to nedrīkst atstāt bez ievērības.
Kāpēc asiņo smaganas
Lai gan smaganas nereti asiņo, tīrot zobus pārāk intensīvi un ar cietu zobu birsti vai nēsājot nepareizi piegulošas protēzes, lielākoties asiņošana liecina par smaganu audu iekaisumu vai slimībām, tostarp periodontītu, kā arī par vitamīnu trūkumu, leikēmiju vai hemofiliju (trombocītu trūkumu).
1. Smaganu iekaisums jeb gingivīts ir viens no biežākajiem smaganu asiņošanas iemesliem, kura galvenais cēlonis ir slikta mutes dobuma higiēna. Tās rezultātā smaganu rievā uzkrājas pienācīgi nenotīrītais mīkstais zobu aplikums, kurā ir ne tikai ēdiena paliekas, bet arī neskaitāms daudzums baktēriju un to izdalīto toksīnu. Gingivītu vieglā formā var novērot jau 2–3 dienas pēc mutes dobuma higiēnas pasākumu pārtraukšanas. Ja aplikumu ilgstoši nenoņem, tas mineralizējas, kļūstot par zobakmeni un papildus pastiprinot smaganu iekaisumu. Aplikuma uzkrāšanos var veicināt arī citi faktori – nekvalitatīvas zobu restaurācijas, zobu bojājumi, ortodontiskas ierīces, nepareizs zobu izvietojums, minerālvielu deficīts un stress.
2. Periodontīts ir smagāka slimība, kas rodas, progresējot gingivītam.
Dr. Una Stāmere:
“Attīstoties gingivītam, padziļinās smaganu rieva, izveidojot kabatu, kurā uzkrājas arvien vairāk nelabvēlīgu baktēriju, kas izraisa pastāvīgu iekaisumu ap zobu. Ilgstoša iekaisuma rezultātā pakāpeniski izzūd zobus aptverošais kauls, zobi sāk kustēties, pārvietoties, var izkrist vai tos var nākties izraut. Pats būtiskākais - periodontīts norit bez sāpēm, toties smaganu asiņošana var būt šīs slimības vienīgā pazīme.”
3. Vieglu smaganu asiņošanu var izraisīt arī C un K vitamīna trūkums.
4. Hemofilija, leikēmija, kā arī asinis šķidrinošu medikamentu, piemēram, aspirīna, heparīna, lietošana var palielināt smaganu asiņošanas iespēju.
5. Arī grūtniecības, pubertātes vai menopauzes laikā biežāk novērojama smaganu asiņošana. Lai gan dzimumhormonu izmaiņas ir smaganu iekaisumu veicinošs faktors, tā cēlonis joprojām ir bakteriālais aplikums, un hormonālās izmaiņas tikai pastiprina organisma reakciju uz to. Grūtniecības laikā var progresēt jebkura jau esoša periodonta slimība.
Kā novērst smaganu asiņošanu
Lai piemeklētu visvairāk piemēroto risinājumu smaganu asiņošanas novēršanai, vispirms jānoskaidro tās iemesls, un to var izdarīt vizītē pie zobārsta. Kad tas paveikts, vari ķerties pie problēmas risināšanas.
Smaganu iekaisuma (gingivīta) gadījumā:
- ievēro labu mutes dobuma higiēnu – tīri zobus divas reizes dienā ar individuāli piemeklētu zobu pastu, kā arī mīkstu sariņu zobu birsti un noteikti izmanto zobu diegu zobstarpu tīrīšanai. Regulāra un cītīga zobu tīrīšana ir labākais veids, kā novērst smaganu iekaisuma attīstību;
- apmeklē zobu higiēnistu, lai likvidētu uz zobiem un smaganu rievās uzkrājušos aplikumu un zobakmeni. Apmeklējumu biežumu ārstēšanas laikā nosaka higiēnists vai periodontologs;
- bez ārsta rekomendācijas nav ieteicams lietot nekādus ķīmiskus līdzekļus vai medikamentus, tostarp mutes skalojamos līdzekļus, jo tie problēmu novērš tikai virspusēji un uz īsu laiku. Mājās smaganu veselības veicināšanai vari paskalot muti ar sālsūdeni, bet ņem vērā, ka arī tas problēmu neatrisinās;
- atmet smēķēšanu. Smēķēšana ietekmē organisma imunitāti, apgrūtinot iespēju cīnīties ar aplikumā esošajām baktērijām;
- samazini ikdienas stresa līmeni. Periodontālās slimības mēdz saistīt ar stresu, kura ietekmē novājinās organisma imūnsistēma un līdz arī to arī iespēja pretoties smaganu infekcijām;
- ierobežo uzturā ogļhidrātus saturošus produktus, piemēram, saldumus, augļus, miltu izstrādājumus, cieti saturošus dārzeņus (kartupeļi, pupas, zirņi utt.), jo tie veicina aplikuma uzkrāšanos un baktēriju augšanu.
Ja ārstēšana uzsākta laikus, gingivītu iespējams izārstēt pilnībā.
Periodontīta gadījumā Tev palīdzēs periodontologs – zobārsts, kurš profesionāli sagatavots tieši smaganu smaganu slimību ārstēšanai. Lai gan pilnībā atjaunot zudušos audus nav iespējams, ārstēšanas procesā var pilnībā likvidēt smaganu iekaisumu un atveseļot zoba balstaudus, novēršot tālāku periodontīta attīstību un kaulaudu zudumu.
Ņem vērā – periodontītu nav iespējams izārstēt mājās. Priekšstats, ka biežāki zobu higiēnista apmeklējumi palīdzēs ilgāk noturēt zobus mutē, ir maldīgs. Ja periodontīts reiz sācies, bez pilnīgas profesionālas ārstēšanas slimību neizdosies apturēt. Jo agrākā stadijā uzsākta periodontīta ārstēšana, jo mazāks balstaudu un zobu zaudējums sagaidāms. Būtiska nozīme ir paša pacienta aktīvai iesaistei ārstēšanas procesā, stingri ievērojot visus periodontologa norādījumus, un pēc aktīvā ārstēšanas posma pacientam visu atlikušo mūžu jāturpina rūpīgi un pareizi tīrīt zobus un jāveic uzturošā terapija.
Dr. Una Stāmere:
“Uzturošā terapija ir regulāru apmeklējumu sistēma pēc individuāli izstrādātas shēmas ar mērķi kontrolēt slimības gaitu un novērst tās atkārtošanos. Smaganu slimības parasti norit bez sāpēm un citām pamanāmā pazīmēm, tādēļ ir svarīgi periodontologam regulāri novērtēt smaganu stāvokli un laikus veikt ārstēšanu vietās, kur tas nepieciešams. Ja ārstēšana bijusi sekmīga un pacients ievēro visus norādījumus, periodontologs turpinās regulāri veikt izmeklējumus, pārējo darbu uzticot zobu higiēnistam. Svarīgi ievērot, ka atkārtoto apmeklējumu režīmu pie higiēnista nosaka periodontologs, nevis zobu higiēnists vai pats pacients.”
Par smaganu veselību vari lasīt arī ŠEIT.
Lūdzu, atceries – smaganu asiņošana nav norma! Ja novēro sev šo problēmu, nevilcinies un dodies pie zobārsta, lai novērtētu situāciju un nepieciešamības gadījumā piemeklētu labāko ārstēšanas metodi. Mūsu zinošie smaida eksperti ir Tavā rīcībā: www.smaidaeksperti.lv/eksperti!
Piesakies konsultācijai
