Kāpēc mēs griežam zobus?
Piesakies konsultācijai
Kā jau noskaidrojām mūsu iepriekšējā rakstā, bruksisms piemeklē lielu daļu cilvēku, dažkārt viņiem par to pat nenojaušot. Ilgtermiņā bruksisms var radīt nepatīkamas sekas, piemēram, zobu emaljas nodilumu, zobu jutīgumu, zobu vai protēžu nolūšanu vai īpaši izteiktos gadījumos ‒ pat implanta lūšanu vai izkrišanu, tāpēc šo organisma darbību nav ieteicams atstāt bez ievērības.
Kā zināms, ar sekām vislabāk var cīnīties, izprotot to cēloni, un tieši tāpat ir ar bruksismu. Kā galvenos tā cēloņus visbiežāk min stresu, emocionālu pārslodzi un saspringtu dzīvesveidu. Vai tas atbilst patiesībai?
Šoreiz kopā ar mūsu smaida eksperti, sertificētu zobārsti (zobārstniecības klīnika “Centra zobārstniecības prakse”) un osteopātijas rezidenti Dr. Edīti Ieviņu papētīsim cilvēka nervu sistēmas un zobu saikni, meklēsim izskaidrojumu bruksismam un sniegsim ieteikumus tā cēloņu un seku mazināšanai.
Bruksisms ‒ vai dabīga organisma atbilde stresam?
Dr. Edīte Ieviņa: “Zīdītājiem ir raksturīgi izrādīt dusmas, bailes vai stresu, izteikti atklājot un sakožot zobus. Mēs, cilvēki, no viņiem īpaši neatšķiramies un bieži vien stresu kompensējam ar zobiem, tos stingri sakožot, griežot vai klabinot, un šai procesā notiekošās hormonālās izmaiņas ietekmē veģetatīvās nervu sistēmas darbību.”
Veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas nevar izraisīt vai pārtraukt apzināti, jo tā nepakļaujas mūsu gribai. Veģetatīvai nervu sistēmai nosacīti ir divas daļas.
- Simpātiskā, kas stimulē enerģijas izlietošanu un to orgānu darbību, kas nepieciešami brīžos, kad esam saspringuši, nobijušies vai uztraukušies. Šīs sistēmas ietekmē mūsu organisms orientējas vairāk uz izdzīvošanu, mūsu resursu tērēšanu, nevis atjaunošanos. Var teikt, ka tā sagatavo organismu aktīvai darbībai ‒ cīņai, uzbrukumam vai bēgšanai. Aktivizējoties šai sistēmai, sirdsdarbība kļūst straujāka, paplašinās acu zīlītes, paātrinās asinsrite smadzenēs un muskuļos u. c.
- Parasimpātiskā, kas sagatavo organismu atpūtai un mieram un ‒ pretēji simpātiskajai ‒ stimulē to orgānu darbību, kas nepieciešami miegam, mieram, pārtikas uzņemšanai, sagremošnai utt. Samazinās enerģijas izlietošana aktīvām darbībām, palīdzot relaksēties un atjaunoties. Tās darbības laikā pazeminās asinsspiediens, sirdsdarbības ātrums, sašaurinās acu zīlītes, izdalās vairāk siekalu, atjaunojas šūnas, tiek ražoti audi u. c.
Dr. Edīte Ieviņa: “Ilgstoši dzīvojot uz simpātiskās nervu sistēmas pamata, cilvēks ir saspringumā un tērē sava organisma rezerves, tādējādi var pat iedzīvoties veģetatīvajā distonijā ‒ ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumos, mūsdienās visnotaļ izplatītā problēmā. Zobu sakošana ir viens no mehānismiem, kas palīdz veģetatīvajai nervu sistēmai pārslēgties no saspringta uz relaksējošu stāvokli, lai atjaunotu hormonālo līdzsvaru un organisma resursus.”
Kādas ir zobu galvenās funkcijas un to saikne ar nervu un citām organisma sistēmām?
Katrai organisma daļai paredzēts savs uzdevums, taču visas daļas strādā kopīgam mērķim, ir cieši saistītas un ietekmē cita citu, veidojot vienotu veselu ķermeni. Zobi ir neatņemama organisma daļa, kas patiesībā pilda daudz vairāk funkciju, nekā Tev varētu likties. Var gadīties, ka par dažām no šīm nemaz nebūsi aizdomājies.
- Vissvarīgākā ‒ ēdiena satveršana, nokošana un sakošļāšana.
- Visestētiskākā un emocionālākā ‒ smaida radīšana.
- Izteikta taustes funkcija. Katrs zobs ir kā jutīgs uztvērējs, kas nodod informāciju veģetatīvajai nervu sistēmai. Piemērs: nokožot ābolu, smadzenes saņem signālu, un veģetatīvā nervu sistēma uzreiz sāk strādāt ‒ pateicoties tai, mēs nedomājam, cik reižu mums jāsakošļā kumoss, jo process notiek automātiski, ietekmējot visu gremošanas sistēmu un nododot tai informāciju par to, kā darboties tālāk. Vēl viens piemērs zobu fantastiskajam jutīgumam: ja zobārsts ieliek zobā plombu kaut 8 mikronus (1 mikrons = 0,001 milimetrs) par augstu, pacients, visticamāk, uzreiz sajutīs sakodiena izmaiņas un iespējamu diskomfortu. Tai pašā laikā šos dažus mikronus mēs varam nesajust ar pirkstiem.
- Sakodiens ir viens no mūsu stājas balstiem, kas ietekmē mūsu vertikālo pozu, līdzsvaru un caur mugurkaulu ‒ arī citas orgānu sistēmas. Stājas problēmas, muskuļu nevienmērīgs saspringums, traumas un elpošana caur muti ietekmē mūsu sakodienu un izraisa izmaiņas zobu rindās. Tas notiek, pateicoties kompensācijas un adaptācijas mehānismiem organismā, kas visu laiku cenšas nodrošināt mūsu ķermeņa normālu funkcionēšanu un labsajūtu. Tāpat tas notiek arī otrādi. Nepareizs sakodiens izraisa stājas traucējumus, muskuļu saspringumu sejas un žokļu rajonā vai arī galvas, kakla un muguras sāpes.
- Stresa menedžments, kas izpaužas kā bruksisms. Kā jau minēts, zobu sakošana un griešana stresa situācijās var palīdzēt veģetatīvajai nervu sistēmai pārslēgties uz miera režīmu un ļaut organismam atjaunoties. Šī ir visnotaļ dabīga reakcija, kuras nozīme organisma fiziskās un garīgās veselības uzturēšanā var izrādīties krietni lielāka, nekā mums šķiet.
Par bruksisma un stresa saikni ir veikti atsevišķi interesanti zinātniskie pētījumi, piemēram, japāņu profesora Sadao Sato un viņa kolēģu 2010. gadā žurnālā “Clinical Oral Investigations” publicētais par to, kā bruksisms ietemē žurku organisma procesus stresa apstākļos. Tā laikā zinātnieki novēroja un pētīja žurku reakciju mākslīgi radītos stresa apstākļos, vienai dzīvnieku grupai dodot grauzt kociņus, bet citām ‒ ne. Novērojumi liecināja, ka žurkām, kuras bija grauzušas kociņu, vēlāk bija krietni mazāk ļaundabīgu slimību vai tās pat vispār neveidojās, bet otrām bija radušies dažādi audzēji.
Neatkarīgi no tā, vai bruksismu uztveram kā problēmu vai kā dabīgu procesu, tā ir un būs organisma izpausme, kuru nevajag ignorēt. Mainīgu apstākļu ietekmē dažus cilvēkus bruksisms var piemeklēt īslaicīgi un vieglā formā, bet citiem var nākties ieguldīt lielu darbu tā cēloņu un seku mazināšanā.
Kā mazināt bruksismu un tā radītās sekas?
1. Pirmais, ko darām, rodoties aizdomām par zobu griešanu, ir zobārsta apmeklējums. Zobārsts ātri un vienkārši konstatē stresa izpausmes pacienta mutes dobumā, tomēr palīdzēt var salīdzinoši nedaudz. Visbiežākais risinājums ir speciālas plastmasas zobu kapes sakodiena atslogošanai nakts laikā, kas dod labu efektu, ja novietotas muskuļus relaksējošā pozīcijā. Tā kā zobi no dabas ir cieti, tad, lai panāktu hormonālo līdzsvaru un pārslēgtos no saspringta uz relaksējošu stāvokli, arī kapēm jābūt pietiekami cietām. Ar mīkstām kapēm netiek panākts līdzsvars un pacients miegā zobus sakož vēl stingrāk, līdz ar to šāda kape var būt kā sava veida trenažieris un bruksisma veicinātāja.
2. Mazināt stresu ikdienā var viss, kas palīdz relaksēties, ‒ zāļu tējas, pastaigas svaigā gaisā, sportošana, meditācija, hobijs, speciālas masāžas un fizioterapijas vingrinājumi. Atsevišķos gadījumos var nākties talkā ņemt individuāli piemeklētus medikamentus, psihoterapeitu, neirologu vai osteopātu.
3. Viena no metodēm, ko var efektīvi izmantot stresa un bruksisma mazināšanai, ir osteopātija. Tā pēta un uztver cilvēka organismu kā vienotu veselumu, kur anatomija un funkcijas ir savstarpēji saistītas, un neārstē vis konkrētu vainu, bet gan cilvēku kopumā, meklējot un novēršot patoloģiju. Osteopātiju izmanto daudzās medicīnas jomās, un tā var būt iedarbīga arī zobārstniecībā.
Dr. Edīte Ieviņa:
“Ir svarīgi saprast, ka katrai slimībai organismā ir strukturāls pamats un izpausme. Plaušu karsonis rodas no iekaisuma plaušās, angīnu rada uztūkušas mandeles, un tāpat ir ar stresu. Stresa pamats ir smadzeņu cietā apvalka iestiepums vai savilkums. Tas savukārt ietekmē trīszaru nerva gangliju (tas atrodas dobumā starp smadzeņu cieto apvalku lapiņām un ir trīszaru neva sākums), kas regulē muskuļu un nervu darbību sejas un žokļa rajonā. Osteopātijā ir dažādas iedarbīgas tehnikas smadzeņu cietā apvalka iestiepuma noņemšanai un veģetatīvās nervu sistēmas līdzsvarošanai, kas ietekmē nervu sistēmas darbību ‒ nomierināt, atslābināt un uzmundrināt, vienlaikus mazinot stresu un bruksismu. Osteopāts var labi iedarboties uz cilvēku strukturālā līmenī, bet nevar viņu izārstēt no bruksisma pavisam. Ir jāmeklē stresa pirmcēlonis, kas visbiežāk slēpjas cilvēka dzīvesveidā, domāšanā un pasaules uztverē.”
Mūsu ieteikumi Tev:
- centies dzīvot lēnāk, mierīgāk un ar baudu;
- novērtē katru mirkli un nebēdā par neveiksmēm;
- atrodi līdzsvaru starp trauksmaino un aktīvo dzīvi un mierpilnu, harmonisku esību ārpus ikdienas pienākumiem;
- ievies patīkamus un relaksējošus rituālus, kas Tev palīdzēs mazināt stresu;
- ja netiec galā paša spēkiem, meklē palīdzību pie speciālistiem!
Un atceries ‒ mūsu smaida eksperti ir te, lai palīdzētu Tev ne tikai cīņā ar bruksisma radītajām sekām! Piesakies vizītei!
www.smaidaeksperti.lv.eksperti
Piesakies konsultācijai
