Kādu plombi izvēlēties zoba labošanai?
Piesakies konsultācijai
Lai gan mūsdienās pareizai zobu higiēnai un regulārām zobu veselības pārbaudēm uzmanību pievērš aizvien vairāk cilvēku, vēl salīdzinoši nesen attieksme bija citāda. Tāpēc ne visi var lepoties ar zobiem bez nevienas plombes. Ja kārtējā zobārsta apmeklējuma laikā noskaidrojas, ka kādam zobam kariesa ārstēšanai jāveic plombēšana, rodas pavisam dabisks jautājums – kādu plombi izvēlēties?
Šajā rakstā kopā ar Dr. Edgaru Zaezerski (zobārstniecības klīnika “ZŪBS”) īsumā pastāstīsim Tev par plombēšanā izmantotajiem materiāliem un to īpatnībām!
Kariess – cieto audu jeb zoba emaljas un dentīna bojājums – ir biežākā zobu veselības problēma. Tas rodas no skābēm, ko veido baktērijas un aplikums, kas uzkrājas uz zobiem un smaganām. To, vai cilvēkam izveidosies kariess, nosaka daudzi faktori: kaitīgie ieradumi, iedzimtība, ēšanas paradumi, medikamentu lietošana, slimības un, pats galvenais, mutes dobuma higiēna.
Kas liecina par kariesa esamību? Stāsta Dr. Edgars Zaezerskis:
“Nelielu kariesu, visticamāk, pats nepamanīs neviens pacients, var būt neliela jutība uz saldu un aukstu. Dziļāka kariesa pazīme ir zoba izteikta jutība vai pat sāpes uz aukstu, karstu vai saldu, nepatīkama smaka no mutes, pārtikai sprūstot zoba caurumā, nelīdzena, tumšiem plankumiem klāta zoba virsma. Laikus apmeklējot zobārstu, kariesu iespējams konstatēt jau agrīnā fāzē un veiksmīgi izārstēt bez īpašām problēmām, bet plaša kariesa gadījumā var nākties veikt zoba kanālu ārstēšanu vai pat šķirties no zoba.”
Kā notiek zobu plombēšana
Kā jau Tu noteikti zini, plombēšanas procedūra ir gluži vienkārša, ātra un nesāpīga – to veic lokālā anestēzijā, no sākuma izņemot kariesa bojātos audus, tad apstrādājot zoba virsmu (dezinficējot un noskābējot), uzklājot sasaistes materiālu jeb saiti un galu galā – plombējamo materiālu. Kad plombe sacietējusi, to nopulē un pielāgo pacienta sakodienam.
Plombju veidi
Zobu plombju materiāli atšķiras gan pēc krāsas, gan cietības. Izvēloties visvairāk piemēroto materiālu, vispirms jāņem vērā bojātā zoba atrašanās. Piemēram, sānu zobiem un dzerokļiem vissvarīgākā ir plombes cietība, bet priekšējiem zobiem – estētiskais izskats.
- Sudraba jeb amalgamas plombe
To gatavo no sudraba, cinka, vara, svina un dzīvsudraba maisījuma. Tā ir mehāniski ļoti izturīga, līdz ar to būs piemērota sānu zobiem un dzerokļiem, tomēr mūsdienās to gan lieto tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, jo šīs plombes ir vienas no lētākajām. Sudraba plombes lielākais trūkums ir tas, ka tā var radīt plaisas zobos, kā arī plombes sastāvā ir dzīvsudrabs, kas ir toksisks, līdz ar to amalgamas izmantošana mūsdienās samazinās un dažās valstīs pat ir aizliegta.
Protams, tā ir arī viegli pamanāma mutē savas tumšās krāsas dēļ, tāpēc to izvēlas aizvien mazāk pacientu.
Plombes mūža ilguma prognoze ir 8–12 gadi, tomēr parasti tā kalpo daudz ilgāk.
! Amalgamas plombe ir visizturīgākā, labi sadzīvo ar siekalām un ir ļoti gluda, tāpēc mikrobi pie tās nelīp, ja zobārsts regulāri to nopulē.
2. Kompozīta plombe
Šis baltais plombējamais materiāls ir mūsdienīgākais un visbiežāk izmantotais. Tas ir gana izturīgs un estētisks, jo, pateicoties plašai toņu izvēlei, to var viegli pieskaņot cilvēka esošajai zobu krāsai. Kompozīts sastāv no sveķiem un pildvielām – sākotnēji tas ir mīksts, bet sacietē zilā spektra gaismā, no monomēriem veidojot polimērus.
Kompozīts ir trauslāks nekā amalgama un mēdz pārkrāsoties, kā arī tam ir īsāks mūžs – vidēji 5–8 gadi, tomēr ar pienācīgu kopšanu tas var kalpot līdz pat 12 gadu un vairāk.
! Kompozīta plombes prasa rūpīgāku kopšanu, jo dilstot to virsma kļūst poraināka un vairāk piesaista aplikumu
3. Stikla jonomēra materiāls
Dr. Edgars Zaezerskis:
“Stikla jonomēra materiālu zobārstniecībā izmanto kā plombējamo, oderes vai cementējamo materiālu. To plaši pielieto flourīdu izdalīšanas dēļ, kā arī tas ir viens no retajiem materiāliem, kas viegli saistās ar zoba audiem bez papildu saišu sistēmas. Taču – šīm plombēm ir liela nodiluma iespējamība, un tās neiztur lielu slodzi.”.
4. Kompomēra plombes
Šis materiāls pēc sastāva ir balto kompozītmateriālu un stikla jonomēra kombinācija. Tas ir īpaši populārs bērnu piena zobu labošanai – plombes ir ne vien gana izturīgas arī kožamajām virsmām, bet dažādās krāsās: zelta, sudraba, zilā, rozā, zaļā, oranžā, dzeltenā… Kompomēra plombes ne vienam vien mazajam pacientam rada interesi un prieku par zobārsta apmeklējumu.
! Lielisks risinājums bailīgāku bērnu motivācijai salabot zobus – izveidojot krāsainas plombes!
5. Silanti – viens no kompomēra un stikla jonomēra plombju veidiem
Tos uzklāj zobu kožamajai virsmai, lai pasargātu to no bojāšanās. Silanti aizpilda dziļās rieviņas un bedrītes zoba virsmā, kuras nevar iztīrīt ar zobu birsti, un samazina kariesa attīstīšanās risku, radot barjeru starp zobu un nelabvēlīgu vidi. Silantus uzklāj zobu virsmām, kuras nav ietekmējušas baktēriju izraisītās skābes.
! Sava trausluma dēļ silanti nav paredzēti zobu ilgtermiņa aizsardzībai. Tie arī nenozīmē, ka mutes dobums 100 % pasargāts no kariesa riska – zobi tik un tā rūpīgi jākopj un jāatrāda zobārstam vismaz reizi pusgadā.
6. Onlejas (keramikas vai kompozīta)
Tās ir zobu tehniskajā laboratorijā pēc nospieduma gatavotas plombes, ko izmanto zobu netiešajā restaurācijā. Ar onlejām atjauno daļēji zaudēta zoba kroni un funkcijas. Tās ir piemērotas tad, kad dabīgais zobs zaudējis salīdzinoši daudz audu un ar parastām plombēm to atjaunot vairs nav iespējams, taču vienlaikus nav nepieciešamības pēc pilnas formas kroņa izveidošanas.
! Keramikas onlejas ir noturīgas pret traipiem un izturīgākas pret lūzumiem un bojājumiem nekā tradicionālās plombes – atkarībā no dažādiem faktoriem var saglabāties pat 30 gadu!
Uzzini vairāk par zobu onlejām ŠEIT!
Kā zobu plombēm nodrošināt ilgāku mūžu?
- Ņem vērā, ka pārāk bieža kaut kā košļāšana (piemēram, košļājamās gumijas) un regulāra zobu sakošana, kas parasti saistīta ar bruksismu, rosina kariesa attīstību un plaisu veidošanos plombēs, kā arī plombēšanai izmantoto saišu lūšanu un plombes nodilumu. Pēc zobārsta rekomendācijas jāizveido un jālieto nakts kapes.
- Atjauno zobu rindu – nepietiekama zobu skaita gadījumā uz palikušajiem zobiem gulst lielāka slodze un plombes nodilst ātrāk.
- Tīri zobus vismaz divas reizes dienā un diego tos (vēlams, pēc katras ēšanas).
- Regulāri apmeklē savu zobārstu un zobu higiēnistu, lai pārliecinātos par zobu veselības un plombju stāvokli!
Atceries – vienmēr ievēro sava zobārsta ieteikumus ne vien zobu plombes izvēlē, bet arī ikdienas aprūpē.
Vēl nav sava zobārsta? www.smaidaeksperti.lv Tu atradīsi daudz lielisku speciālistu, kas ar prieku un aizrautību profesionāli parūpēsies par Tavu zobu veselību! Piesakies jau šodien!
Piesakies konsultācijai
