10 mīti par kariesu, kuriem pavisam noteikti neticēt
Piesakies konsultācijai
Kariess rodas no skābēm, ko veido baktērijas un aplikums, kas uzkrājas uz zobiem un smaganām. Skābais pH līmenis mutes dobumā ietekmē zobus, un, ja tu nerūpējies par mutes dobuma higiēnu, kaitīgās mutes dobuma baktērijas savairojas un ietekmē zobu veselību - veidojas kariess. Ja kariess ir tikai sākuma stadijā, pietiks ar vienkāršu plombes ielikšanu zobārsta kabinetā, tomēr, ja bojājums ir dziļāks, nepieciešama ārstēšana.
Ir daudz mītu un maldīgu faktu par kariesu. Lūk, daži no tiem, lai kliedētu baumas par dzirdēto un lasīto.
Agrīnā stadijā zobu kariesu vari nepamanīt, jo zobi var nereaģēt, ja bojājums ir mazs. Emalja ir zoba ārējais aizsargslānis, kas, kariesa rezultātā, pakāpeniski noārdās. Šo procesu pat nejutīsi, jo tas nav sāpīgs. Kad problēma skar zoba dziļākos slāņus, sāksi sajust jutīgumu, lietojot aukstu, karstu vai ļoti saldu pārtiku. Kariesu nepieciešams ārstēt pēc iespējas ātrāk, tāpēc apmeklē zobārstu vismaz reizi pusgadā, jo bojājumus tu pats neredzēsi un nejutīsi, to noteiks zobārsts. Ja pieteiksi zobārsta vizīti tikai tad, kad zobs jau spēcīgi sāpēs, iespējams, būs jārēķinās ar sarežģītākām procedūrām. (1)
Kāpēc šis apgalvojums tiek uzskatīts par mītu? Parasti, kad runājam par cukuru, mēs uzreiz iedomājamies veikalā pirkto, šokolādēs vai saldumos pievienoto. Jā, cukurs ir galvenais iemesls kariesam, jo veido skābu vidi mutes dobumā un cilvēka organismā. Ir jārunā par cukuriem daudzskaitlī, jo tie ir arī augļos, sulās, pat mātes pienā, ne tikai “neveselīgajā pārtikā”.
Fakts - kariess sāk veidoties, jo mūsu mutē esošie enzīmi reaģē uz cukuru, ko ikdienā patērējam. Tomēr galvenais caurumu veidošanās cēlonis nav cukurs, bet gan nepareiza, bezrūpīga zobu kopšana. Ja pēc našķa apēšanas iztīrīsi zobus vai izskalosi muti ar ūdeni, pH līmenis mutes dobumā normalizēsies.
Ne visas vietas mutē ir iespējams iztīrīt ar zobu birsti vai diegu, tāpēc divas reizes gadā apmeklē zobu higiēnistu un zobārstu, kas palīdzēs noņemt zobakmeni un aplikumu efektīvi, jo pats to nespēsi noņemt mājas apstākļos, kā arī viņi informēs par mutes veselības kopējo stāvokli. Atsevišķos gadījumos, kad ir minimālas izmaiņas zoba emaljā, ir iespējams apstādināt zobu kariesu, taču, gadījumā, ja ir jau izveidojies caurums, tad steidzami tas jānovērš, lai netiek skarti dziļāki zoba slāņi. (3)
Ir dažādi dzīvsudraba veidi un tas, ko uzskata par cilvēka veselībai bīstamu, netiek izmantots šo plombju izgatavošanā. Visi metāli, kas izmantoti sudraba plombes izgatavošanai, ir piemēroti pieaugušajiem un bērniem no sešu gadu vecuma. (4) Pateicoties zobārstniecības attīstībai, ārsti aizvien biežāk metāla plombes aizstāj ar citiem materiāliem, jo pacienti dod priekšroku plombēm, kas pēc krāsas ir līdzīgas zobam. Pēdējās desmitgades laikā lielāku popularitāti ieguvuši kompozītmateriāli (baltās plombes), ar kuriem aizpilda zobos radušos caurumus. (5)
Ļoti retos gadījumos slikta elpa var liecināt par veselības problēmām, tomēr visbiežāk iemesls ir sliktas rūpes par mutes higiēnu. Ja tu smēķē, lieto alkoholu vai uzturā bieži lieto pārtiku ar specifisku aromātu, tad tev par svaigu elpu jāpiedomā vēl biežāk, jo skābes un baktērijas, kas var būt iemesls sliktai elpai, ietekmē zobu emalju, radot kariesu. Tāpēc pēc ēdienreizēm vai smēķēšanas lieto košļājamo gumiju vai mutes skalošanas līdzekli.
Ņem vērā, ka slikta elpa var būt saistīta ne tikai ar mutes dobuma, bet arī gremošanas sistēmas problēmām.
Kaut arī košļājamā gumija bez cukura ir labāka alternatīva, tā neaizvieto pilnvērtīgu zobu kopšanu ar zobu diegu, birstīti un regulāru profesionālo zobu higiēnu pie speciālista. Košļājamā gumija, kas satur dabīgo saldinātāju (ksilitolu), palīdz normalizēt pH līmeni mutē, tomēr tādu vari iegādāties tikai aptiekās vai specializētos veikalos. Noteikti pievērs uzmanību, vai tu lieto parastu košļājamo gumiju bez cukura vai ar ksilitolu. Tieši ksilitols ir tas, kas palīdz uzturēt neitrālu pH līmeni mutē starp zobu tīrīšanu un neitralizē skābes.
Daudzi uzskata, ka bērnu zobi nav jākopj un jālabo, jo tie taču tāpat kaut kad izkritīs un tiks aizstāti ar kaula zobiem. Bojājuma rezultātā ir iespējamas dažādas zoba komplikācijas. Piena zobi arī ir “īsto zobu” aizstājēji, tāpēc par tiem rūpēties ir tikpat svarīgi. (7) Tie palīdz kaula zobiem pareizi izaugt, tādēļ, ja tie jāzaudē vēl ilgi pirms īsto zobu parādīšanās kariesa dēļ, tas var ietekmēt kaula zobu augšanu un veselību. Tomēr reizēm zobārstam neatliek nekas cits, kā izraut bojāto piena zobu. Ja kariess ir ticis pārāk tālu un sagādā bērnam lielas sāpes, to izraušana ir labākais risinājums. (8)
Jutīgi zobi nozīmē, ka tiem ir paaugstināta jutība. Arī, ja tu ikdienā pārāk spēcīgi tīri zobus ar birstīti, nodilušajā zoba emaljā var pastiprināties jutība. (9) Jutīgu zobu sāpes rodas brīdī, kad stimuli sasniedz zoba nervus. Kariesa izraisītas sāpes parasti ir vājākas un vienmērīgākas, un tās izraisa ēdiena košļāšana un nokošana, savukārt jutīgiem zobiem raksturīgas īsas, asas sāpes, ko bieži vien izraisa karsti un auksti ēdieni. Jutību var samazināt ar īpaši paredzētām zobu pastām, bet kariesa sāpes ārstējamas tikai pie zobārsta. (10)
Citi cilvēki piedzimst ar vājāku zobu struktūru, tāpēc viņiem ir lielāka iespēja, ka zobā parādīsies caurums, it īpaši, ja šie cilvēki pastāvīgi ēd vienu un to pašu uzturu un neseko līdzi mutes higiēnai. Tomēr šīs problēmas neslēpjas ģenētikā. (11)
Zobu jutība un kariesa risks atkarīgs no:
Emaljas - emalja un zobu struktūra ir atšķirīga katram cilvēkam, bet visa pamatā ir regulāra zobu higiēna, dzīvestils un kaitīgi ieradumi, piemēram, smēķēšana, saldumu pārmērīga lietošana uzturā.
Imūnsistēmas - tavs ķermenis sastāv no miljoniem mikroorganismu, kas atbild par tavu imūnsistēmu. Ja tā ir spēcīga, tad par kariesu un smaganu slimībām vari uztraukties mazāk. Tomēr iespēja pastāv vienmēr.
Siekalām - tām ir ļoti svarīga loma cīņā ar baktērijām. Tāpēc bieži vien cilvēki pēc kafijas tases un ēdienreizēm košļā gumiju, lai veicinātu siekalu parādīšanos.
Zobu formas - zobi, tāpat kā cilvēki, ir dažādas formas un izmēra. Ja tavām zobu starpām grūti piekļūt ar zobu diegu, tas var radīt labvēlīgus apstākļus baktērijām un kariesam. (12)
Ja tev ir aizdomas par kariesu, vispirms iztīri zobus, lai atbrīvotu tos no ēdiena paliekām. Neizmanto aspirīnu sāpju mazināšanai, jo tas var pat apdedzināt smaganas. (13) Šādi medikaments nedarbojas. No tā ir jēga tikai tad, kad tas nonāk asinsritē. Tu taču nesmērēsi aspirīnu uz muguras, ja tā sāks sāpēt, ne tā? (14) Ja vēlies mazināt zobu sāpes, labāk lieto to iekšķīgi un, protams, apmeklē savu zobārstu.
Piesakies konsultācijai
