Kādreiz un tagad: Zobu implantu vēsture
Piesakies konsultācijai
Jau kopš seniem laikiem cilvēki ir meklējuši veidus, kā aizvietot iztrūkstošos zobus. Vai zinājāt, ka zobu implantu pirmsākumi meklējami jau Maiju civilizācijas laikā, kad pirmie zobu implanti tikuši ievietoti žokļa kaulā, izmantojot ziloņkaulu, riekstkoku un pat gliemežvākus?
Zobu implantu attīstība
Zobu implantu pirmsākumi meklējami vairāk nekā pirms 1350 gadiem jau Maiju civilizācijās laikā. Tieši Maiji tiek uzskatīti par pirmajiem zobu „implantologiem”, kas aizstāja iztrūkstošos zobus, integrējot tos žokļa kaulā.
1931. gadā Maiju apbedījumu vietās Hondurasā, arheologi atrada apakšžokļa fragmentu, kas varētu būt datējams ap 600. gada mūsu ērā. Apakšžoklis piederējis kādai 20 gadus vecai Maiju sievietei, kurā iztrūkstošo priekšējo zobu rajonā bija ievietoti trīs zobiem līdzīgas formas gliemežvāka gabali.
Četrdesmit gadus pasaule uzskatīja, ka šie gliemežvāki iztrūkstošo zobu vietā cilvēkiem tika ievietoti pēc nāves līdzīgi, balstoties uz pētījumiem un arheoloģijas studijām Senās Ēģiptes laikā.
Senie ēģiptieši noslīpēja gliemežvākus un izveidoja zobam līdzīgas formas un ievietoja smaganās, lai aizvietotu iztrūkstošos zobus mūmijām un sagatavotu pilnvērtīgai pēcnāves dzīvei. Lai izgatavotu pirmos zobu „aizstājējus” izmantots gan ziloņkauls, gan dažādu dzīvnieku kauli.
Tikai 1970. gadā profesors Amadeo Bobbio (Brazīlija), atkārtoti pētīja šo apakšžokļa paraugu un veica padziļinātu izpēti, izmantojot dažādas rentgena tehnoloģijas. Pēc izpētes viņš atzina, ka ap diviem implantiem no gliemežvāka ir sākuši veidoties cietie kaulaudi, kas lika viņam secināt, ka šie zobu implanti no gliemežvākiem Maiju sievietei tikuši ievietoti viņas dzīves laikā, nevis pēc nāves, kā uzskatīja arheologi.
17.-18.gs. m.ē., iztrūkstošus zobus sāka aizvietot ar cilvēka donora zobiem. Procedūras pārsvarā bija neveiksmīgas cilvēka imūnsistēmas reakcijas dēļ uz donora materiālu. Pēc tam sekoja mēģinājumi izmantot zelta un citu metālu sakausējumus, eksperimentāli ievietojot zobu ekstrakcijas brūcēs. Panākumi bija ļoti slikti, kas nedeva ilgtermiņa rezultātu.
1952 – ārsts Ingvars Branemarks (Per-Ingvar Brånemark) no Zviedrijas nejauši atklāja, ka titāns ieaug dzīvos kaula audos, kas bija pamats ne tikai medicīnas attīstībai, bet arī zobu implantoloģijas sākumam. (Titāns ir tas pats materiāls, ko veiksmīgi izmanto ceļgalu un gūžu protēzēs nu jau vairāk nekā 40 gadus!)
1965 – tieši šajā gadā aizsākās zobu implantoloģija mūsdienu zobārstniecības izpratnē, kad mērķtiecīgi žokļa kaulā tiek ievietots titāna elements, kas kalpo par pamatu iztrūkstoša zoba aizstāšanai.
1981 – Zviedru profesors Branemarks (Per-Ingvar Brånemark), kas atklāja titāna integrācijas spēju kaula audos, nāca klajā ar savu zinātnisko publikāciju, atklājot pasaulei visu informāciju, ko bija uzkrājis par titāna implantiem.
1982 – Toronto osseointegrācijas klīniskajā zobārstniecības konferencē tika noteiktas pirmās vadlīnijas, kas jāņem vērā veiksmīgai zobu implantācijai.
2002 – Amerikas zobārstu asociācijas (American Dental Association) pētījums parādīja, ka mutes dobuma, sejas un žokļu ķirurgu, periodontologu, vispārējās zobārstniecības praksēs laika posmā no 1995. -2002. ir dubultojies tieši zobu implantu pacientu skaits.
Dzīves laikā var būt dažādas situācijas, kā rezultātā tomēr nākas zaudēt vienu vai pat vairākus zobus – šobrīd protēzes un zobu implanti ir mūsdienu zobārstniecības populārākais risinājums iztrūkstoša zoba aizvietošanai. Lai gan arī protēzes gadu gaitā ir pilnveidojušas savu funkcionalitāti un estētiku, taču tās nekad nedos tik perfektu estētisko rezultātu un dabīgu sajūtu Jūsu mutē, kā Jūsu dabīgie zobi. Zobu implanti ir vienīgais risinājums, kas nodrošina augstu estētiku, funkcionalitāti un pilnīgi dabīgu sajūtu mutē.
Šodien – Jūs varat būt viens no daudziem pacientiem, kas novērtē zobārstniecības attīstības, funkcionalitātes un augstākās estētikas mijiedarbību, izmantojot zobu implantus. Jautājiet savam zobārstam par labāko risinājumu tieši Jums!
Piesakies konsultācijai
