Mīti

Ar kādiem ierobežojumiem saskarās tie, kam ir breketes

Brekešu nēsāšanas laikā, zobu kopšanai ir jāvelta daudz vairāk laika. Bieži vien tas var šķist kā izaicinājums, tomēr gala rezultāts būs pareizs sakodiens, izlīdzināti zobi un skaistais smaids. Dažādu iemeslu dēļ cilvēkam var būt nepareizs sakodiens un nelīdzena zobu rinda. Tā rezultātā var rasties locītavu problēmas, galvassāpes, grumbu veidošanās, īpaši mutes un deguna apvidū, un sejas asimetrija, kas var izpausties žokļu nobīdes dēļ. Risināt šāda veida problēmas var ar ortodontiskās ārstēšanas palīdzību.

Atspēkosim dažus no mītiem, kas izveidojušies laika gaitā par zobu korekciju ar breketēm.

Mīts 1 – breketes ir domātas tikai bērniem, un es esmu par vecu, lai iztaisnotu zobus

Ortodontiskai ārstēšanai nav vecuma ierobežojuma. Ja vien zobi, smaganas un zobus noturošais kauls ir vesels, zobu regulēšanu var uzsākt jebkurā vecumā. Katrs piektais pacients, kas uzsāk ortodontisko ārstēšanu, ir pieaugušais, un šim skaitlim ir tendence pieaugt. Vislabāk, protams, sakodiena korekcijas veikt, kamēr bērns ir aktīvā augšanas periodā, jo šajā laikā var tikt ietekmēta zobu un žokļu augšana pareizā virzienā. Iegūt līdzenus zobus un skaistu smaidu ir iespējams jebkurā vecumā, un dažādos vecumos var atšķirties tikai ārstēšanas metodes un pieejas.

Mīts 2 – breketes ir neglītas un pievērš nevajadzīgu uzmanību

Mūsdienās arī klasiskās metāla breketes tiek izgatavotas aizvien mazākas un nemanāmākas. Turklāt, ir pieejamas arī breketes no keramikas, kas ir baltas vai caurspīdīgas, tādejādi ļoti maz pamanāmas. Zobu regulāciju ir iespējams veikt arī ar breketēm no zobu loka iekšpuses (mēles puses), kas smaidot un runājot ir neredzamas un padara ortodontisko ārstēšanu apkārtējiem pilnībā nemanāmu. Tradicionālo breketu sistēmas alternatīva ir mūsdienīgs, caurspīdīgu plastikāta kapju (alaineru) sistēmas- Invisalign. Tā ir pasaulē atzītākā kapju (alaineru) sistēma, kura ir īpaši pielāgota gan bērniem agrīnajā vecumā, gan pieaugušajiem un tiek izgatavota katram pacientam individuāli. Šis ir estētisks veids, kā veikt zobu korekciju un ļoti ērti uzturēt labu mutes dobuma higiēnu, jo tās ir iespējams izņemt ēdot vai tīrot zobus.

Mīts 3 – zobu regulācija ir sāpīgs process

Ir liela atšķirība starp diskomfortu un sāpēm. Ir nepieciešams laiks, lai pierastu pie visām ortodontiskajām aparatūrām, to skaitā breketēm. Brekešu uzlikšana nav sāpīga, un neērtības saistās ar dīvainu sajūtu lūpām, mēlei, bet pārsvarā tās ir pāris dienas līdz nedēļai pēc aparatūras aktivācijas. Sajūtas, kas saistītas ar zobu pārvietošanos, ir ļoti individuālas, bet to visdrīzāk varētu raksturot kā spiediena un vilkšanas sajūtu. Zobu līdzināšana ar breketēm tiek veikta pakāpeniski ar vieglu spēku, kas samazina diskomfortu zobu regulācijas laikā.

Mīts 4 – vienīgais iemesls uzsākt ortodontisko ārstēšanu ir iegūt līdzenus zobus

Vairums pacientu tik tiešām vēršas pie ortodonta ar vēlmi pēc taisniem zobiem. Tomēr ir daudzi gadījumi, kur ortodontiskās ārstēšanas ietvaros tiek veikta gan zobu līdzināšana, gan sakodiena attiecību korekcija, gan arī ieradumu maiņa (piemēram, nepareizas mēles pozīcijas un tās funkcijas korekcija). Līdz ar to tiek uzlabots ne tikai smaida izskats, bet daudzos gadījumos arī sejas estētika, netieši arī zobu un smaganu veselība, košļāšanas funkcija, bērnu vecumā virzīta žokļu un zobu augšanu pareizā virzienā un pozīcijās. Pēc pirmās konsultācijas ortodonts var ieteikt dažādus ārstēšanas risinājumus, kas var ietvert gan ārstēšanu tikai ar vienkāršu zobu izlīdzināšanu, gan arī sarežģītākas ārstēšanas pieejas, kas maina gan zobu, gan arī žokļu, lūpu un zoda pozīcijas.

Mīts 5 – ortodontiskā ārstēšana un breketes bojā zobus

Ne breketes, ne citas ortodontiskās aparatūras nebojā zobus. Breketes tiek uzlīmētas uz zobu virsmas ar speciālu materiālu, kas pēc brekešu noņemšanas ir viegli notīrāms, nekādā veidā netraumējot zobu. Zobu veselība var tikt ietekmēta, ja ortodontiskās ārstēšanas laikā zobi netiek kārtīgi tīrīti un netiek uzturēta laba mutes dobuma higiēna. Ja ap breketēm vai citiem zobu regulācijas stiprinājumiem uzkrājas slānis ar aplikumu un tas netiek regulāri (vismaz 2 reizes dienā) kārtīgi notīrīts, tad zem aplikuma slāņa sāks veidoties zobu bojājumi.

Mīts 6 – lai regulētu zobus, kāds zobs vai zobi būs jāizrauj

Atsevišķi ortodonti apgalvo, ka jebkuru gadījumu ir iespējams izārstēt bez pastāvīgo zobu izraušanas. Taisnība – ļoti daudzos gadījumos ir iespējams iztikt bez zobu ekstrakcijas, novietojot zobus līdzenā zobu rindā. Tomēr svarīgākais aspekts – kā zobi pēc regulācijas iekļausies sejas estētikā un kur atradīsies zobus noturošajā kaulā. Ja pēc regulācijas zobi ir tik ļoti izvērsti uz āru, ka pacientam ir grūti aizvērt lūpas, tad iegūtos taisnos zobus mēs neuzskatīsim par skaistu smaidu, kā arī var tikt apdraudēta smaganu veselība un ilgtermiņa stabilitāte (zobi var atgriezties sākotnējās pozīcijās). Daudzus gadījumus var izārstēt bez zobu ekstrakcijas, bet tikai rūpīgi izvērtējot sejas estētiku un zobus aptverošo smaganu un kaula veselību.

Mīts 7 – pēc brekešu noņemšanas iegūtais rezultāts saglabāsies uz visu mūžu

Zobu un sakodiena regulācija ir tikai daļa no cīņas, kurai ir jāiziet cauri. Iegūtā rezultāta noturēšana ir tikpat svarīga ārstēšanas daļa. Zobu pārvietošanās atpakaļ sākotnējās pozīcijās var notikt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, zobi ir nostiprināti kaulā ar dažādām šķiedrām, un, zobus pārvietojot jaunajās pozīcijās, ir nepieciešams laiks, lai smaganu šķiedras un zobus noturošais kauls nostiprinātos jaunajās pozīcijās. Dažas no šīm šķiedrām nepārveidojas, bet var tikt iestieptas un saspiestas, un ļoti ilgi centīsies vilkt zobus atpakaļ uz sākotnējām pozīcijām. Otrkārt, cilvēka organisms visu mūžu mainās, tāpat arī zobu pozīcijas nav pastāvīgas. Augšanas un novecošanas procesu laikā, mainoties mīksto audu balansam un zobus noturošā kaula un smaganu veselībai, arī zobu pozīcijas var tikt pakļautas dažādām izmaiņām. Tādēļ pēc ortodontiskās ārstēšanas ir ļoti svarīga ortodontisko reteineru jeb noturošo aparatūru (plates, kapes, līmētas stieplītes) lietošana pēc ortodonta norādījumiem, lai saglabātu iegūto skaisto smaidu.)

Mīts 8 – zobu līdzināšanu nav iespējams veikt, ja jau ir zaudēti (izrauti) kādi zobi

Ortodontisko ārstēšanu aizvien vairāk uzsāk gan pusaudži, gan pieaugušie, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ jau ir zaudēti zobi (sabojājušies, nolūzuši). Ortodontiska ārstēšana šādos gadījumos tiek plānota, ņemot vērā jau esošo situāciju. Ja blakus esošie zobi ir nelīdzeni, sagāzušies vai pārvietojušies zaudēto vietās, tos var izlīdzināt un radušās spraugas sabīdīt kopā. Atkarībā no zaudēto zobu skaita, ortodontiskā ārstēšana tiek plānota tikai ar brekešu palīdzību vai arī kombinējot ortodontisku ārstēšanu ar protezēšanu (implantu, tiltu ievietošanu).

Mīts 9 – ortodonti ārstē tikai sarežģītus gadījumus

Ortodontija ir zobārstniecības nozare, kas nodarbojas ar nepareizu žokļu un zobu attiecību korekciju. Lai Latvijā kļūtu par sertificētu ārstu – ortodontu, pēc zobārstniecības specialitātes apgūšanas ir nepieciešams pabeigt papildus 3 gadu izglītības programmu. Turklāt zināšanas regulāri tiek papildinātas kongresos, kursos, aizvien sekojot līdz jaunākajām un labākajām ortodontiskās ārstēšanas metodēm. Ārsti – ortodonti spēj atrisināt gan vienkāršus, gan arī ļoti sarežģītus ortodontiskus gadījumus un zina, kādas ārstēšanas stratēģijas, aparatūras un pieejas ir nepieciešamas dažādos gadījumos.

Kāda ir pareiza zobu tīrīšana un kā jāmaina zobu kopšanas paradumi, ja cilvēkam ir breketes?

Divreiz rūpīgāka zobu higiēna

Līdzko uz zobu virsmas tiek piestiprināta brekešu sistēma, ēdiena paliekas saķeras ap breketēm, siekalas vairs tik labi neapskalo zobu virsmu un arī zobu tīrīšana, diegošana kļūst sarežģītāka un laikietilpīgāka. Ja pacients pēc brekešu uzlīmēšanas nemaina savus zobu tīrīšanas paradumus – rūpīgāk un ilgāk netīra zobus, tad viennozīmīgi apkārt breketēm uzkrājas slānis ar aplikumu.

Jāmaina uztura paradumi

Pirmkārt, būtu jāmaina ne tikai mutes dobuma higiēnas, bet arī uztura paradumi - jāsamazina cukura, saldumu, arī gāzēto, saldo un skābo dzērienu lietošanas daudzumu un biežumu. Jo vairāk un ilgstošāk ap breketēm dienas laikā ir barības atliekas un aplikums, jo lielāks risks ir sākt veidoties caurumiem.

Brekešu nēsāšanas laikā zobi būtu jātīra pēc katras ēdienreizes

Otrkārt, brekešu nēsāšanas laikā zobi būtu jātīra pēc katras ēdienreizes. Tas nepieciešams, lai saglabātu zobus veselus un pēc ēdienreizes varētu droši smaidīt, neuztraucoties, ka “kaut kas saķēries zobos”. Rūpīgāka tīrīšana nozīmē to, ka tīrīšanai tiek veltīts ilgāks laiks, lai notīrītu it visu aplikumu, kas sakrājies apkārt breketēm.

Minimālais komplekts, kas nepieciešams, lai kārtīgi iztīrītu zobus brekešu nēsāšanas laikā, sastāv no:

zobu pastas – ieteicams tāda, kas satur fluorīdus
zobu birstes - zobus tīra tāpat kā ikdienā, īpašu uzmanību veltot zobu virsmai pie smaganas.
speciālām starpzobu birstēm, kuras paredzētas zobu starpām.
zobu diega - ar zobu diegu tiek izdiegotas starpzobu jeb zobu sānu virsmas.

Regulārs zobu higiēnista apmeklējums

Treškārt, profesionālo mutes dobuma higiēnu pie zobu higiēnista brekešu nēsāšanas laikā ieteicams veikt vismaz 2 reizes gadā. Gadījumos, kad aplikums uzkrājas ātri (nepareizi uztura paradumi, siekalu sastāvs, nepietiekama vai nepareiza zobu tīrīšana un diegošana), zobu higiēnists jāapmeklē vēl biežāk – 3 līdz 4 reizes gadā. Parasti zobu higiēnista apmeklējums tiek apvienots ar ortodonta apmeklējumu – higiēnists noņem koriģējošos lokus, notīra zobakmeni, aplikumu, uzklāj emalju stiprinošus fluora gēlus, pēc tam seko ortodonta apmeklējums, kur tiek uzlikti jauni koriģējošie loki un stiprinājumi.

Piesakies konsultācijai