Kā uzveikt bailes no zobārsta!
Piesakies konsultācijai
Laiks doties pie zobārsta? Ak nē, tikai ne to! Kā liecina dažādas aptaujas, ne tikai bērni, bet pat 60% pieaugušo izjūt bailes no zobārsta. Ja tu esi to cilvēku lokā, kam skrien šermuļi jau no vienas domas par zobārsta apmeklējumu, tad šis raksts domāts tev!
Mēs kopā ar zobārsti Signi Ozoliņu (zobārstniecības klīnika “SIROWA Rīga”) tev pastāstīsim, kā pārvarēt savas bailes, un iepazīstināsim ar nesāpīgu zobu ārstēšanu, izmantojot dažādas anestēzijas metodes.
Vieglas bailes vai fobija?
Pastāv divi atšķirīgi stāvokļi:
- bailes no nepatīkamām sajūtām, visbiežāk sāpēm, kas parasti aprobežojas ar nelielām, pārsvarā kontrolējamām un caurmērā viegli pārvaramām bailēm un trauksmi;
- spēcīgas, neizskaidrojamas vai patoloģiskas bailes no zobārsta jeb stomatofobija. Vārds ir cēlies no latīņu valodas: “stoma” ‒ mute + “phobia” ‒ bailes.
Nelielu baiļu vai trauksmes gadījumā cēlonis visdrīzāk ir paša vai kāda tuvinieka nepatīkamā pieredze pie zobārsta, kuras laikā pacients ir jutis lielas sāpes vai pazemojumu. Iespējams, tās radušās no padomju laika zobārstniecības pieredzes vai nostāstiem, kad visa zobu ārstēšana pagāja lielā steigā, pacientiem nepievēršot individuālu uzmanību un zobus labojot pavirši laika trūkuma dēļ. Šie ir nozīmīgi stresa faktori, kas var palikt atmiņā uz ilgu laiku un radīt nepatīkamas sajūtas ik reizi, kad jāgatavojas zobārsta apmeklējumam.
Stomatofobija ir daudz nopietnāka problēma nekā trauksme. Stomatofobijas bailes ir pārspīlētas un visdrīzāk nepamatotas, un tās noteikti var kļūt par traucēkli zobu ārstniecības procesā. Piemēram, tās var rasties, pat iedomājoties par zobārstu, sajūtot kādus specifiskus zobārstniecībā lietotu izejvielu aromātus, izdzirdot kādu zobārsta instrumentu skaņas u.tml.
Stomatofobijas pazīmes:
- trauksme un nepamatota sāpju sajūta pat pirms zobārsta apmeklējuma;
- fiziska reakcija uz bailēm, piemēram, pastiprināta svīšana, trīcēšana, slikta dūša;
- panikas lēkmes;
- nespēja aizmigt nakti pirms zobārsta apmeklējuma;
- citi cilvēki sajūtas slimi pirms zobārsta apmeklējuma vai šāda sajūta viņus pārņem, atrodoties zobārsta uzgaidāmajā telpā.
Šādas bailes var būt ļoti bīstamas, jo mēdz būt gadījumi, kad cilvēks tik ilgi izvairās no zobārsta apmeklējuma, ka noved savu zobu veselību līdz pat katastrofālam stāvoklim, smagām infekcijām un zobu un smaganu slimībām.
Labā ziņa ir tā ka šī fobija ir ārstējama!
Kā mazināt stomatofobiju:
- pacientam jāapzinās, ka pastāv šādas pārmērīgas bailes;
- pirms zobārsta apmeklējuma var lietot nomierinošas zāles, iepriekš noteikti konsultējoties ar savu ģimenes ārstu, farmaceitu vai psihiatru;
- Ieteicams izmēģināt psihoterapiju, kas var palīdzēt izzināt baiļu izcelsmi un, iespējams, tās kliedēt. Kognitīvi biheiviorālās terapijas laikā psihologs vai psihoterapeits piedāvā konkrētus risinājumus, strādājot pie konkrētās nevēlamās uzvedības un vēršot to adekvātā reakcijā.
Mūsdienās vairs nav iemesla baidīties no zobārsta, jo tehnoloģijas, metodes un pieeja ārstniecības procesam attīstās un kļūst aizvien labākas ‒ tās ir pilnīgi drošas, un pacients nejūt gandrīz nekādas sāpes.
Kā novilkt robežu starp vienkāršu nepatiku pret zobārstniecības procesu un stomatofobiju jeb paniskām, nekontrolējamām bailēm?
Dr. Signe Ozoliņa: “Domāju, ka katram pacientam ir bijusi kāda konkrēta pieredze, kuras rezultātā ir izveidojusies negatīva attieksme, bailes vai protests. Piemēram, bērnībā piedzīvots kāds negatīvs gadījums, nav bijis iejūtīgs zobārsts, skolā saklausīti stāsti… Daudzi cilvēki vēl aizvien dzīvo „padomju zobārstniecības ēnā” un nemaz nepieņem realitāti, ka var būt citādi. Šo leģendu par „padomju zobārstniecību” kultivē tie pacienti, kas to stāsta un nodod no paaudzes paaudzē, bet nestāsta tieši par šīm krasajām izmaiņām, ko zobārstniecība Latvijā ir piedzīvojusi pēdējo 10‒15 gadu laikā. Neviens zobārsts nav varmāka, kurš grib jums nodarīt pāri, tieši otrādi!
Parasti pacienti baidās tieši tāpēc, ka ārsts tiem var nodarīt sāpes. Saprotams, ka sāpes ir liels stresa faktors, un neviens negrib atgriezties tai situācijā, kurā sāpes jutis. Jāsaka, ka pacienti daudz labāk samierinās ar sāpēm, ko rada iejūtīgs ārsts, nevis ar niecīgām sāpēm, ko rada paviršs ārsts, tāpēc ir svarīgi speciālistam būt empātiskam ‒ pat ja viņš pazīst pacientu jau vairākus gadus, jāuzmanās jokot vai izteikt kritisku piezīmi par pacienta smaidu, kas var radīt pazemojuma sajūtu.
Lai jau no mazām dienām zobārsts būtu ģimenes draugs, iesaku vecākiem vismaz reizi gadā atvest pie zobārsta savu bērnu ‒ kad sāpju vēl nav. Liela nozīme ir arī regulāriem higiēnista apmeklējumiem, kas palīdz pārvarēt bailes un iepazīties ar klīniku un ārstu.”
Kādas ir pacientu “mierināšanas” metodes?
Lai nodrošinātu kvalitatīvu ārstniecības procesu, zobārstam gluži kā psihologam ir jāzina, kāpēc pacientam ir bailes no zobārsta, kādi cēloņi ir veidojuši negatīvo pieredzi, kāpēc tā radusies. Bieži vien var palīdzēt vienkārša izrunāšanās.
Dr. Signe Ozoliņa:
“Mēs saviem pacientam vienmēr paskaidrojam ārstēšanas gaitu un darbības, ko veicam ārstēšanas laikā, ‒ lai radītu uzticēšanos un mazinātu uztraukumu, kā arī lai pacients būtu informēts un sekotu līdzi veicamajām darbībām. Ārstēšanas laikā sarunājamies, jautājam par labsajūtu, mēģinām veidot dialogu, pajokojam, klausāmies mūziku, lai novērstu diskomfortu un radītu brīvu noskaņu. Metodes ir dažādas: kādam palīdz pirms ārstēšanas iedzerta nomierinoša tablete, kādam citam ‒ draugu atbalsts, taču parasti šādi pacienti pirms ārstēšanas uzsākšanas lūdz izvērtēt zobu ārstēšanu, izmantojot kādu no atsāpināšanas veidiem.”
Kādas ir zobārstniecībā visbiežāk izmantotās atsāpināšanas metodes?
- Vietējā (lokālā) anestēzija tiek injicēta lokāli ‒ konkrētā vietā, lai samazinātu vai pilnībā noņemtu audu jutību. Šo metodi zobārsti izmanto visu veidu zobārstniecības manipulāciju veikšanai, lai uz laiku padarītu attiecīgo vietu nejutīgu. Pacients ir pie pilnas apziņas un spēj komunicēt ar zobārstu, toties nejūt sāpes manipulāciju veikšanas vietā.
- Vispārējā anestēzija (narkoze) aizsargā no sāpju un operācijas stresa nevēlamās ietekmes uz organismu, kā arī rada nepieciešamos apstākļus operācijas veikšanai. Visbiežāk šo anestēzijas metodi zobārstniecībā piemēro tādu sarežģītu zobārstniecības manipulāciju veikšanai kā mutes dobuma ķirurģija, gudrības zobu ekstrakcija vai zobu implantu ievietošana, kā arī bērniem, kuriem ir stipri bojāti zobi. Ja nepieciešams labot daudz zobu, bērnam var veidoties negatīvas emocijas un pieredze, kas, iespējams, nākotnē radīs negatīvu attieksmi pret turpmākajiem zobārsta apmeklējumiem, un zobu labošana vispārējā anestēzijā (narkozē) ļauj veikt bojāto zobu salabošanu vienā reizē. Šī metode ietecama arī pacientiem, kuriem ir kādas nopietnas psiholoģiskas problēmas vai stomatofobija. (Lasi vēl par anestēziju)
- Sedācija no vispārējās anestēzijas (narkozes) atšķiras ar to, ka pacients neguļ, bet atrodas nomodā, kamēr iedarbojas nomierinošie un atsāpinošie līdzekļi. Ievadītie medikamenti rada miegainību, bet pacients paliek pie samaņas, dzird sarunas un var atbildēt uz jautājumiem. Bieži vien sedāciju zobārstniecībā izmanto pieaugušajiem un bērniem (no 7 gadu vecuma), kad nepieciešams novērst bailes un stresu, taču vienlaikus nepieciešama sadarbība ar pacientu. Sedācija paaugstina procedūras komfortu un novērš bailes un stresu, atvieglojot ārstēšanu. Šī metode nederēs pavisam maziem bērniem vai pacientiem kuriem nav iespējama sadarbība ar zobārstu. Zobārstniecībā to visbiežāk piemēro pie zobu ekstrakcijas (raušanas). Sedācijas gadījumā pacientiem nav pamata raizēties par iespējamajām sāpēm, jo procedūra ar medicīnisko gāzi vai medikamentiem ievērojami mazina pacienta spriedzi, rada relaksētu, miegainu stāvokli un atvieglo arī ārsta darbu. Tā ir lieliska profilakse pret vispārēja rakstura sarežģījumiem, jo sedācijas laikā pacienta sirdsdarbību, pulsu, elpošanu uzrauga speciālas iekārtas un ārsts laikus pamana iespējamos sarežģījumus.
Dr. Signes Ozoliņas ieteikumi, kā mazināt bailes no zobārsta.
- “Pacientam noteikti jāinformē ārsts par savu satraukumu un bailēm, tad ārsts vairāk uzmanības pievērsīs viņa psiholoģiskajam komfortam – aprunāsies, izskaidros un nepieciešamības gadījumā iedos nomierinošus medikamentus, lai palīdzētu atbrīvoties. Visgrūtāk ir strādāt ar tiem pacientiem, kas bailēs neatzīstas, bet manipulāciju laikā ģībst. Ja pacients dreb vai iekrampējas krēsla atzveltnē, tad manipulācijas veikt ir ļoti grūti, nedroši un sarežģīti, tāpēc ar savu zobārstu ir jārunā!
- Ieteicams plānot apmeklējumu dienas sākumā, lai visu dienu nav jādomā par satraucošo notikumu. Ja notiek pretējais un pacients visu dienu ir apcerējis gaidāmo vizīti, tad spriedzes līmenis var būt ļoti augsts un pacientu uztrauks pat tas, kas iepriekš trauksmi neradīja. Tāpat ieteicams plānot apmeklējumu tādā dienā, kad nav paredzēti vēl citi nozīmīgi notikumi, piemēram, sapulce darbā vai teātra apmeklējums, kas varētu radīt vēl papildu stresu.
- Bailes rada arī neziņa! Vislabāk pirmajā apmeklējumā ir iepazīties ar zobārstu, saņemot konsultāciju – aprunāties, veikt mutes dobuma apskati un izveidot ārstēšanas plānu. Šādi netiek rosināta fantāzija, domājot, kas un kā tiks darīts un cik tas maksās. Pacients zinās, kādas manipulācijas nākotnē paredzētas, kā arī varēs pats plānot ārstēšanas laiku un savas finanses.
- Drošības sajūtu dod uzticēšanās ārstam. Pacientam ir jāzina, ka viņš var un ir tiesīgs apstādināt manipulācijas veikšanu. Ar zobārstu var norunāt konkrētu signālu, kad manipulācija jāpārtrauc, piemēram, rokas pacelšanu!
- Noteikti ieteicams nākt pie zobārsta ar sev tuvu cilvēku, kas sniegs atbalstu un būs blakus.
- Daudziem pacientiem nav tik ļoti bail no zobārsta kā no savas iztēles radītajiem tēliem. Dzirdes un redzes kairinājumi, kas saistīti ar zobārstiem, var trauksmi palielināt. Pacients var paņemt līdzi savu iemīļoto mūzikas ierakstu, kas palīdz atslābināties, un klausīties to ārstēšanas laikā. Tāpat zobārstam var palūgt tumšākas brilles, lai acīs nespīdētu gaisma, kā arī neredzētu instrumentus, ko ārsts izmanto ārstēšanas laikā.”
Līdzīgi kā problēmas ar zobiem, arī bailes no zobārsta pašas no sevis nepazudīs. Lai tās risinātu, ir jārīkojas. Sāc ar konsultāciju, jo ārsti ir šeit, lai tev palīdzētu!
Mūsu smaida eksperti ir tavā rīcībā: www.smaidaeksperti.lv!
Piesakies konsultācijai
