Zobi

Tik auksts, ka zobi salst!

Tuvojoties ziemai, mēs vispirms domājam par ziemas zābakiem, piemērotu apģērbu vai siltuma rēķinu, retāk par preventīvajiem pasākumiem tieši savai veselībai - imunitātes stiprināšanu, vitamīniem, uzturu, rūdīšanos - kur nu par mutes dobuma veselību… Darbu saraksta augšgalā ziemas spelgonī būs sniega pūtēja uzlādēšana, jauni ziemas zābaki, ieliet anti-freeze līdzekli auto. Mēs, smaida eksperti, ik pa laikam atgādinām, ka neskatoties uz gadalaiku aiz loga, atcerēties savu prioritāšu sarakstā ielikt arī zobārsta un zobu higiēnista apmeklējumu, it sevišķi, ja neesat apciemojis šos speciālistus kādu laiciņu. Kāpēc?

Ja Jums ir kāds jutīgs zobs – tad jutība, diskomforts aukstajā laikā var saasināties.

Tāpat jutīgi zobi, smaganu problēmas var pilnīgi negaidīti likt par sevi manīt tieši tagad – aukstajos ziemas apstākļos.

Kam jāpievērš uzmanība?

Zobārste Dr. Gita Zommerfelde, zobārstniecības klīnikas “AWhite” speciāliste:

“Ja, ēdot saldējumu, dzerot aukstus dzērienus vai atverot muti aukstā laikā, zobi sāp, iespējams, pacients cieš no zobu jutīguma. Zobu jutīgums nav nekas neparasts, taču ir ļoti svarīgi saprast atšķirību starp zobu jutīgumu vai slimības izraisītām sāpēm, kas var rasties no kariesa vai smaganu slimībām. Ja jutīgie zobi sāp arī tad, kad jūs neēdat vai nedzerat kaut ko aukstu, tad tas varētu liecināt par kaut ko nopietnāku, kā tikai zobu jutību. Šādā gadījumā būtu nekavējoties jāgriežas pie sava zobārsta.

Attēla avots: https://tirizobi.lv/zobi

Zobu jutīgums rodas no smaganu atkāpšanās, atsedzoties zobu saknes virsmai vai nodilušas zobu emaljas dēļ atsedzoties dentīnam.

Ja ir atsedzies dentīns vai zoba sakne, tad tiek atsegti dentīna kanāliņi, kuri ir savienoti ar zoba nervu (pulpu). Šajos kanāliņos ir šķidrums. No pulpas puses katrā dentīna kanāliņā iestiepjas nerva galiņš. Ja atceramies fizikas stundas tad, kas var iekustināt šķidrumu? Vielas koncentrācija! Šķidrums plūst tur, kur vielas koncentrētākas. Tātad, ja iedzer kaut ko karstu, aukstu, sāļu skābu, tad šķidrums kanāliņos tiek iekustināts un nerva galiņš iestiepjas, tādējādi radot zoba jutību. Mūsu galvenais uzdevums, lai mazinātu šo jutību ir panākt šo dentīna kanāliņu “aizmūrēšanu”(slēgšanu).

Attēla avots: http://bit.ly/2MopRUo

Efektīvāk būs ja to darīsiet pie zobārsta vai zobu higiēnista, kas uzklās speciālus preperātus, kas paredzēti šo kanāliņu slēgšanai. Diemžēl šo preperātu aplikācija jāatkārto reizi ½ pusgadā vai 1 gadā. Saistīts ar to, ka preperāts ar laiku izšķīst šajos slapjajos kanāliņos.

Lai mazinātu zobu jutību:

Izvairieties no aukstiem un saldiem, skābiem ēdieniem.
Mēģiniet izvairīties no košanas ļoti aukstā pārtikā - piemēram, laiziet saldējumu, nevis iekodiet tajā.
Izmantojiet zobu birsti ar mīkstiem sariņiem. Tā var palīdzēt mazināt kairinājumu, kas zobus var padarīt jutīgus. Mēģiniet izmantot arī mīkstu zobu diegu.
Izmantojiet zobu pastu jutīgiem zobiem. Es zobu pastas, kuru sastāvā ir hidroksiapatīts, kas aizpilda atsegušos dentīna kanāliņus un mikrospraugas, tādējādi bloķējot šķidruma plūsmu dentīna kanāliņos no iespējamajiem kairinājumiem (auksts, karsts , salds, u.c.), rezultātā samazinot zobu jutīgumu.
Efekts būs lielāks, ja pirms gulētiešanas izdiegosi zobus un iztīrīsi ar šo zobu pastu zobus, izspļausi, BET NESKALOSI, un iesi gulēt.”

Kam vēl pievērst uzmanību?

Lielas, bojātas, saplaisājušas, nodrupušas zobu plombes

Ja zobā ir kariess, izveidojies caurums vai kāda cita problēma, tas kļūst jutīgs, reaģē uz aukstu vai karstu. Kad zobs ir salabots, tad laboto vietu nosedz plombe, taču arī plombes nav “mūžīgas” tās ar laiku nodilst, saplaisā un pēc kāda laika arī plombes ir jāpārbauda un jāmaina. Ja plombē ir kāda mikroplaisa, tā var izvērsties par zobu jutības cēloni, tāpat pa šo mazo plaisu var iekļūt baktērijas un zem plombes veidoties iekaisumam labvēlīga vide.

Regulāri apmeklējot savu zobārstu, mēs vienmēr varam pārbaudīt, vai viss ir kārtībā ar veselajiem zobiem, kā arī labotajiem, lai nākotnē nevajadzētu saskarties ar diskomfortu, zobu jutību vai pat zobu sāpēm.

Ja zobs ir bojāts - tajā ir plaisa, caurums, iekaisums, varbūt zobs ir nodrupis ēdot, uzkožot kaut ko cietu… šāds zobs var sākt bojāties, sākt iekaist un sāpēt. Auksti dzērieni, elpošana caur muti aukstākā laikā var izraisīt diskomfortu, jutīgumu, un savā veidā “aktivizēt” kādu slēptu problēmu.

Smaganu problēmas

Domājot par mutes dobuma veselību, daudzi cilvēki domā, ka viņiem vienkārši jārūpējas tikai par zobiem. Tomēr smaganu veselība ir tikpat svarīga, lai justos labi, mutē nebūtu problēmu, būtu patīkama elpa un varētu smaidītu pārliecinoši. Smaganu veselība patiesībā ir ļoti cieši saistīta ar zobu veselību, žokļu kaulu veselību. Ja smaganas atkāpjas, samazinās arī smaganu audi, un tad jutīgāki ir arī paši zobi, atsedzas zobu saknes, rodas vizuāls defekts, grūtības tīrīt zobus to jutības dēļ. Kur nu ēst sniegu vai grauzt lāstekas!

Rūpes par mutes veselību ietver arī smaganu veselību - it sevišķi jāuzsver zobu diegošanas nozīme. Īpaši svarīgi neatstāt novārtā arī smaganu profilaktisko pārbaudi reizi gadā. Ja novērojat jutīgas smaganas, ir asiņošana zobu tīrīšanas vai diegošanas laikā - noteikti meklējiet zobārsta - periodontologa palīdzību.

Vispārēja zobu jutība

Ir daudz iemeslu, kāpēc zobiem var būt jutība pret karstumu, aukstumu:

Nepareiza zobu tīrīšana (tehnika, pārāk cieta zobu birste), pārāk spēcīga zobu diegošana var izraisīt smaganu recesijas jeb atkāpšanos.
Zobu griešana (bruksisms) naktī, ko izraisa stress, saspringts dzīves veids – arī var ietekmēt zobu jutību un izraisīt smaganu atkāpšanos.
Daži cilvēki ir atšķirīgi reaģē uz balinošām zobu pastām, mutes skalojamiem līdzekļiem, citiem neprofesionāliem un aptiekās nopērkamajiem zobu balināšanas produktiem - tāpēc apmeklējot zobu higiēnistu, noskaidrojiet, kas ir piemērots tieši Jums, kas saudzēs zobus un smaganas, nenodarot tiem pāri. Speciālists ieteiks piemērotus, saudzīgus vai ārstējošus mutes dobuma kopšanas līdzekļus.
Iespējams, ka zobu jutība ir iemesls kādai slēptai smaganu saslimšanai, piemēram periodonītam var arī nebūt vizuālu un jūtamu simptomu. To var atklāt tikai ārsts ar rentgena palīdzību, vai ar rokas instrumentu - zondi, izmērot smaganas dziļumu.
Iespējams, Jums ir saplaisājuši vai nolauzti zobi, nekvalitatīvas zobu plombes, novecojušas plombes ar plaisām.

Ko darīt, ja zobu jutīgums pāriet zobu sāpēs?

Ja tiešām zobu jutība nemazinās līdz ar laika maiņām un šķiet, ka šajā ziemā esat iestrēdzis ar šo problēmu, tad lieki nevilcinieties - ieplānojot pārbaudi pie zobārsta un zobu higiēnista. Speciālists veiks pilnu mutes dobuma diagnostiku, Jūs varēsiet apspriest savus jautājumus un saņemt nepieciešamo ārstēšanu.

Pārbaudiet zobus regulāri un apmeklējiet zobu higiēnistu

Zobu plombēšana ir lielisks veids, kā salabot caurus zobus, estētiski novērst dažādus zobu defektus. Taču laika gaitā šie pildījumi var saplaisāt, nodrupt, izkrist. Arī paši zobi laika gaitā var “nogurt” un vairs nespēj atbalstīt šos plombējumus, ja bojājums zobā ir pārāk liels, atlikušās zoba daļas kļūst trauslas, var nodrupt, nespēj izturēt slodzi ēdot, saturēt, noturēt plombi vietā. Šādos gadījumos zobārsts var ieteikt zobam uzlikt “kronīti”.

Runājiet ar savu zobārstu par smaganu problēmām!

Smaganu recesija ir nopietns jautājums. Dažiem pacientiem ir ļoti izteikta smaganu recesija, ka to var mainīt tikai audu transplantācijas operācija. Ja jums ir smaganu atkāpšanās un zobu jutīgums, ir svarīgi konsultēties ar savu zobārstu, lai noskaidrotu, kāda veida ārstēšana būs pareiza, lai ārstētu smaganas.

Pat ja jums nav smaganu atkāpšanās vai bojātu, nolūzušu zobu, zobi var būt jutīgi. Konsultējieties ar savu zobārstu, lai uzzinātu, ko jūs varat darīt savas labsajūtas labā. Dažreiz tas var būt tik vienkārši, kā speciālu fluora pastu vai aplikāciju/laku lietošana ikdienas zobu tīrīšanas laikā. Jūsu zobārsts noteiks, konkrēto zobu jutīgumu var novērst, vienkārši izmantojot tādus bezrecepšu produktus.

Mēs vēlamies, lai Jūs smaidītu un izbaudītu arī aukstos ziemas mēnešus!

Piesakies konsultācijai