Zobi

Ko ietekmē nepareizs sakodiens?

Pareizs sakodiens ir viens no galvenajiem aspektiem gan mutes, gan vispārējā organisma veselībai. Tas nozīmē, ka pareiza un skaista sakodiena īpašniekam būs daudz mazāk problēmu ar kariesu, neradīsies smaganu slimības, slikta elpa un būs mazāks risks zaudēt savus īstos zobus.

Zobu korekcija un pareiza sakodiena nozīme ir svarīga ne tikai bērniem, pusaudžiem, bet jebkurā vecumā - it sevišķi, ja plāno zobu protezēšanu vai zaudētu zobu atjaunošanu uz implantiem.

Pareizs sakodiens noteikti ietekmē ne tikai dabiskās runas, ēšanas funkcijas, bet arī sejas aprises, izskatu. Piemēram, priekšlaicīga novecošana un grumbas ap muti bieži ir saistītas ar nepareizu sakodienu.

Kā zināms, organisms ir kā vienots veselums, un novirzes vienā sistēmā var novest pie saslimšanas citā sistēmā. Ir pierādīta sakodiena saistība ar nepareizu nervu impulsāciju no žokļu muskulatūras, kas var veicināt migrēnu un galvassāpes. Nepareizs sakodiens var ietekmēt pat stāju un caur mugurkaulu arī citas orgānu sistēmas. Lai organisms būtu vesels, ir ieteicams sakārtot sakodienu. Un to ir vērts darīt jebkurā vecumā, lai gan biežāk ar breketēm ir pierasts redzēt tīņus un jauniešus.

Pareizs sakodiens - kam pievērst uzmanību?

Sakodienam ir būtiska nozīme tajā, kā attīstās cilvēka ķermenis kopumā. Zobi nav tikai zobi – tā ir daļa no organisma. Piemēram, nepareizs sakodiens var ietekmēt stāju.
Pareizs sakodiens nozīmē, ka zobi ir pareizā attiecībā, un labi funkcionē savā starpā – kā zobrata sistēma. Pareizā sakodienā zobi mazāk bojājas un kalpo ilgāku laiku.
Piena zobu sakodiens izveidojas līdz 3-3,5 gadu vecumam. Ja vecākiem ir aizdomas par nepareizu sakodienu bērnam, šis ir īstais vecums, kad apmeklēt speciālistu – ortodontu. Taču uztraukumam nav pamata – ne katrs šķībais zobs uzreiz liecina par nepareizu sakodienu.
Sakodiena koriģēšanu var uzsākt 4-4,5 gadu vecumā, kad bērns ir ieinteresēts sadarboties.
Ļoti svarīga sakodienā ir mēle un tās atrašanās vieta. Normāli tai būtu jāskaras klāt aukstlējām.
Viena no lietām, kas ietekmē sakodienu, ir mēles saitīte. Ja nepieciešams, to var labot ķirurģiski, bet tas atkarīgs no mēles saitītes biezuma. Mēles saitīte var ietekmēt ne tikai sakodienu, bet arī bērna runu un ēšanas paradumus. Ļoti svarīgi pēc dažādām manipulipācijām ir arī trenēt mēli, jo tikai saitītes pārgriešana neko nedos – tā vienkārši var saaugt kopā atpakaļ.
Pastāv uzskats, ka knupis var ietekmēt sakodienu. Ja knupi lieto samērīgi, tam nav kaitīga ietekme uz sakodiena veidošanos. Tomēr svarīgi to laicīgi pārstāt lietot, kā arī nelietot bez vajadzības. Ja knupis (vai pirksts, ko bērns zīž) ilgstoši atrodas starp zobiem, var veidoties “vaļējs” sakodiens.

Nepareiza sakodiena sekas var būt:

Ja apakšžoklis attīstās straujāk par augšžokli – var rasties grūtības nokost cietus ēdienus, piemēram, ābolu. Tas atstāj ietekmi uz kopējo gremošanas sistēmu.
Ja augšžoklis ir sašaurināts – arī elpceļi ir sašaurināti, un var attīstīties elpošana caur muti, kas arī rada virkni negatīvu seku veselībai.
Ja apašžoklis neattīstās – ir procentuāli lielāks risks ciest no zobu traumatisma.
Var veidoties nepareiza stāja.
Ātrāka zobu nolietošanās un bojāšanās.

Kas attiecas uz sakodiena ārstēšanu – tāpat, kā citās veselības nozarēs, bērni ir daudz elastīgāki, un ārstēšanas efekts ir panākams ātrāk, tādēļ ir svarīgi bērna sakodienam pievērst uzmanību laikus.

Kamēr bērns ir mazs, un viņam ir piena zobi, sakodienu koriģēt labi palīdz miofunkcionālie treneri – ja cītīgi trenē mutes muskulatūru, elpošanu un mēles pozīciju, var panākt ļoti labu rezultātu.
Mainoties piena sakodienam, sakodiena koriģēšanai noder fizioterapija. Laikā, kad kaulu zobi sāk šķilties, var stimulēt pareizu to augšanu. Tomēr šajā posmā ir svarīgi nepārmocīt bērnu ar nemitīgu āsrtēšanu.
No 11-14 gadu vecumam veidojas patstāvīgais sakodiens – tas ir labs laiks, lai konstatētu, kāds sakodiens ir izveidojies, un koriģēt to, ja nepieciešams.
Pieauguša cilvēkam sakodiens vairs nav tik elastīgs, un to kļūst sarežģītāk koriģēt. Daudz grūtāk kļūst trenēt muskuļus, jo ir liels pieradums pie tā, kā tie darbojas.

Zobu sakodienu var koriģēt dažādos veidos:

Ir fiksētās sistēmas – piemēram, breketes, kas tiek piestiprinātas zobiem, un patstāvīgi atrodas mutē visu sakodiena koriģēšanas laiku.
Ja zobs ir izaudzis, tam ir paredzēta vieta cilvēka kopējā balsta un kustību orgānu sistēmā. Arī gudrības zobu izraušana ir rūpīgi jāizvērtē. Tos izraujot, sakodiens pats no sevis vien neuzlabosies, tāpēc rūpīgi jāizvērtē, vai labojot sakodienu, taisnojot zobus patiešām ir nepieciešams šķirties no kāda zoba.
Izņemamas, caurspīdīgās kapes, piemēram, Invisalign,– šādām kapēm ir ļoti daudz priekšrocīvu. Pirmkārt, izņemšana atvieglo higiēnu, jo cilvēks var iztīrīt zobus, kā līdz šim, kā arī izņemt tās uz ēšanas laiku. Šādas kapes neierobežo cilvēka ikdienu. Tā ir ļoti elastīga ārstēšanas metode, jo ārsts un pacients kopā var regulāri pārbaudīt, kā sakodiens veidojas. Ir daudz lielāka drošība par gala rezultātu, un vai pacients būs apmierināts ar vizuālo iznākumu.*